Pirms 140 gadiem dzimis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, garīdznieks, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa pienākumu izpildītājs Kārlis Fridrihs Irbe.
ℹ️ Viņš dzimis 1885. g. 16. janvārī (pēc vecā stila – 4. janvārī) Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagasta Šķēdes muižas rentnieka ģimenē. 1909. g. K. Irbe beidza Jurjevas (mūsdienās Tartu, Igaunijā) Universitātes Teoloģijas fakultāti. Vēlāk Berlīnes un Leipcigas universitātēs Vācijā viņš papildināja zināšanas psiholoģijā un pedagoģijā.
🔎 1910. g. 28. februārī K. Irbi ordinēja par mācītāju. No 1911. g. viņš bija Strūžānu draudzes vikārmācītājs Latgalē. No 1913. g. vadīja Balvu baznīcas celtniecību un bija šīs baznīcas draudzes mācītājs. Pirmā pasaules kara laikā K. Irbe darbojās bēgļu aprūpes organizācijās Latgalē, vēlāk devās bēgļu gaitās. 1917. g. viņš bija Harkivas un apkārtnes latviešu bēgļu mācītājs, 1917. un 1918. g. nodibināja bēgļu draudzes Maskavā, Samarā, Ufā un Čaļabinskā Krievijā. Pēc tam atgriezās Latvijā. Vācu okupācijas laikā 1918. g. viņš bija mācītājs Sv. Trīsvienības draudzē Rīgā, pēc tam atgriezās Latgalē.
📜 1920. g. aprīlī K. Irbi no Kristīgās nacionālās savienības saraksta ievēlēja Satversmes sapulcē, kur viņš darbojās Agrārlietu, Izglītības un Pašvaldības lietu komisijās. 1922. g. K. Irbi no Kristīgās nacionālās savienības saraksta ievēlēja arī 1. Saeimā (darbojās Agrārpolitikas un lauksaimniecības lietu, kā arī Publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā).
ℹ️ 1922. g. martā viņš kandidēja arī Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Kristīgās nacionālās savienības saraksta (netika ievēlēts), taču pēc tam, kad domnieka mandātu nolika H. Rūsis, 1922. g. decembrī K. Irbe ieguva domnieka mandātu viņa vietā. Domē K. Irbe darbojās Izglītības komisijā, bija Rīgas pilsētas Pašvaldības un sabiedrisko labdarības iestāžu revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1922. g.–1936. g. K. Irbe bija Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Latgales iecirkņa prāvests. Kā mācītājs viņš darbojās arī Latvijas Aizsargu organizācijā.
ℹ️ Pēc Latvijas okupācijas 1940. g. Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs izvēlējās K. Irbi kā vienu no priesteriem, kas varētu pārņemt arhibīskapa pienākumus gadījumā, ja ar pašu arhibīskapu kas notiek un 1944. g. septembrī T. Grīnbergs, dodoties bēgļu gaitās, uzticēja K. Irbem Baznīcas pagaidu vadību Latvijā. K. Irbe atteicās no kompromisiem ar okupācijas varas amatpersonām, vēlējās saglabāt baznīcas neatkarību no valsts, tādēļ 1946. g. 26. februārī viņu apcietināja par “aktīvu pretpadomju darbību” un luterāņu baznīcas priesteru novirzīšanu “graujošai darbībai”. Sevišķā apspriede K. Irbem piesprieda 10 gadus ieslodzījumā. 1955. g. 15. janvārī viņu atbrīvoja no ieslodzījuma un nometināja Amūras apgabala Blagoveščenskā, kur viņš dzīvoja pie savas 1949. g. izsūtītās ģimenes. 1956. g. K. Irbem kopā ar ģimeni atļāva atgriezās Latvijā. Pēc atgriešanās viņš bija mācītājs Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē. K. Irbe miris 1966. g. 2. novembrī Rīgā.
➡️ Detalizētāka K. Irbes biogrāfija atrodama grāmatā “Latvijas Satversmes sapulce deputātu biogrāfijās 1920–1922”, kā arī citos izdevumos.
Avots: https://www.facebook.com/LNarhivs/posts/k%C4%81rlim-fridriham-irbem...

https://timenote.info/lv/Karlis-Irbe-17.01.1885

https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Irbe_(politi%C4%B7is)