Valija Valērija Veščuna-Jansone

Valija Valērija Vaščunas dzimusi 1902. gada 4. oktobrī Bulduros. Tēvs lietuvietis, māte latviete. Izglītību ieguvusi Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā. Piedalījusies daudzās kaujās pret bermontiešiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā. Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1922. gadā par kauju pie Piņķiem Babītes rajonā. 1919. gada 19. novembrī izlūkgājiena laikā Valija Vaščunas viena no pirmajām šķērsoja Lielupi un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma "Plāņu" mājas, kur tika saņemti gūstekņi un trofejas.[1] 1919. gada 25. decembrī atvaļināta dižkareivja dienesta pakāpē. Pabeigusi mācības ģimnāzijā. Pēc tam strādājusi Rīgas pilsētas īres valdē. Bijusi biedrības "Latvijas Ērgļi" sieviešu nodaļas priekšniece. Vēlāk absolvējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti kā advokāte. No 1934. gada tiesību zinātņu kandidāte. Bijusi Rīgas pilsētas bāriņtiesas locekle. 2. pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Pēc kara dzīvoja Jūrmalā, kur mirusi 1990. gada 10. jūnijā. Apbedīta Lielupes kapos. 2001. gadā viņas bijušajā dzīvesvietā Peldu ielā 19 Vecrīgā tika atrasts Latvijas Centrālās padomes memoranda oriģināls, kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. https://lv.wikipedia.org/wiki/Valija_Va%C5%A1%C4%8Dunas-Jansone http://lkok.com/detail1.asp?ID=1662